Savu lielo nozīmi daudzās kultūrās zirgs saglabāja arī pēc industriālās revolūcijas, tādēļ tam ir plaša un bagātīga simbolika. Sākotnēji zirgu uzskatīja par dzīvnieku, kam sakars ar uguni un ūdeni kā dzīvības devējiem, bet reizē arī draudīgiem spēkiem. Eiropā un tālajos Austrumos ir diezgan izplatīts ticējums, ka zirgs ar savu nagu var izcirst no zemes avotu. Simboliski zirgu saista ar mēness spēkiem. Arī latviešu folklorā īpaša nozīme tiek piešķirta pieguļai – zirgu nakts ganībām.
Pasakās zirgi bieži pieminēti kā būtnes, kurām piemīt gaišreģu vai burvju spējas, kuri runā cilvēka balsī un dod sev uzticētajiem cilvēkiem izdzīvošanas padomus. (Lielbritānijas tautu pasakas, Latviešu tautas pasakas)
Cilvēki ticēja, ka pie jumta korēm piestiprinātie zirgu galvaskausi novērsīs nelaimi. Tāpat arī uz ceļa atrasts zirga pakavs tika un vēl joprojām tiek uzskatīts par laimes vēstnesi.
Kā vēsta Indriķa hronika Baltu tautu dzīvē zirgam tika piešķirta likteņa lēmēja loma. Līdzīgi uzskatīja arī ģermāņu tautas. Zirgs simbolizēja saikni starp Sauli un Zemi. Senlatviešiem bija izplatīta zirga upurēšana, to galvaskausi tika iemūrēti māju pamatos.
Latviešu folklorā ļoti cieši saistīts ar cilvēku un tam vienmēr tiek atvēlēta īpaša vieta. Zirgs ir kā cilvēka pavadonis un veiksmes noteicējs.
Snieg sniedziņis putināja,
Laukā manis kumeliņš,
Aud māsiņa baltu sagšu,
Apsedz manu kumeliņu.
Reizēm šķiet, ka jātnieks un zirgs ir kā vienots veselums, ka zirga klātbūtne jau pati par sevi rada labvēlīga iznākuma sajūtu – drošību par veiksmi. Latviešu pasakās kritiskā brīdī zirgs sāks runāt un dos nepieciešamo padomu. Viņš ir veiksmes noteicējs.
Spēcīgākais latviešu tautas pasaku varonis ir Kurbads, kura spēks nāk no mātes – ķēves. Pateicoties šim mantojumam un mātes – ķēves palīdzībai Kurbads spēja nogalināt velnus, pūķus un raganas („tīrīja zemi no mošķiem”).
Arī šodien aktuālie ticējumi zirgu saista ar veiksmi. Piemēram atrasts zirga pakavs ir īpašs laimes simbols, kuru jāpiestiprina virs mājas sliekšņa.
Mūsdienās zirgam tiek piedēvēti smiekli. Iespējams tādēļ, ka smieklu skaņs līdzinās zviegšanai. Par zirgošanos nereti dēvē uzjautrināšanās, kas izaug līdz skaļiem smiekliem, bet kuru iemesli lielākajai sabiedrības daļai nav izprotami. Arī cilvēku, kurš mēdz bieži un skaļi smieties, mēdz dēvēt par zirgu.
Negatīvā nozīmē zirgu saista ar mazvērtīgiem augiem. Pievienojot nosaukumam priedēkli Zirg – apzīmē kādu līdzīgu augu, kam nav oriģinālā auga bioloģisko īpašību, piemēram Zirgskābenes (nav skābas), Zirgu dilles (nav diļļu garšas kvalitātes un aromāta), utt. Tādā veidā tiek apstiprināta konkrētā auga mazvērtība – viltojums attiecībā pret oriģinālo, vērtīgo augu. Šo tradīciju, iespējams noteikusi konkrētā auga lietošana uzturā, jo augus, kurus cilvēks neēd, labprāt lieto zirgs. (līdzīgi kā par suņu sēnēm cilvēki dēvē nepazīstamas un mazvērtīgas sēnes, kuras mēdz ēst dzīvnieki)
No comments:
Post a Comment